AI kravu ekspedīcijā 2026. gada rudenī: kas jau darbojas un kas no tā ir pa spēkam uzņēmumam ar 10–50 darbiniekiem

Divdesmit gadu laikā uzņēmumā NIKOS redzēju, kā paiet ekspeditora darba diena: jāpieņem pasūtījums un jāievada tas programmā; kravu biržā jāatrod mašīna un jāvienojas par cenu; jāaprēķina kraušanas metri (LDM) un šofera darba laiks, jāsagatavo klientam cenu piedāvājums. Pēc tam jāsavāc dokumenti, jāizraksta rēķins un jāsagaida apmaksa.

2026. gada oktobrī izlasīju Latvijas ekspeditoru vakances portālos cv.lv un ss.lv. Cilvēkus meklē tieši šim pašam darbam un maksā par to no 800 līdz 3 500 € bruto mēnesī.

Pa šiem gadiem ir radušās programmas, kas tādu darbu pārņem: AI aģenti. Aģents lasa e-pastus un dokumentus, raksta, zvana un darbojas jūsu programmās kā darbinieks. ASV, Londonā un Minhenē tajos iegulda simtiem miljonu dolāru.

Latvijā ir ap 750 pārvadājumu un ekspedīcijas uzņēmumu ar 10 un vairāk darbiniekiem [21]. Pēc Eurostat datiem, 2025. gadā AI izmantoja 5,9% šāda lieluma Latvijas transporta un uzglabāšanas uzņēmumu. ES vidēji tie bija 11,2%, Lietuvā – 20%, turklāt tur gada laikā šī daļa pieauga četrkārt [1]. Vācijā AI jau izmanto katrs otrais loģistikas uzņēmums ar 20 un vairāk darbiniekiem; 2022. gadā – katrs piektais [2].

Kāpēc loģistika ir rindā pirmā

Viens no lielākajiem digitālajiem ekspeditoriem Eiropā ir sennder, kura apgrozījums ir ap miljardu eiro gadā. Tā līdzdibinātājs un izpilddirektors atklātā paneļdiskusijā Berlīnē teica: „Loģistika ir labākā nozare, kur izmantot AI. Daudz manuāla darba, daudz atkārtotu uzdevumu, un tie vienmēr ir vienādi” [3]. Tam grūti iebilst ikvienam, kurš kaut reizi redzējis, kā ekspeditors piektdienas vakarā zvana pārvadātājiem vienam pēc otra. Pēc TIMOCOM aprēķiniem, pirms kravas nodošanas pārvadātājam dispečers vidēji sarakstās vai sazvanās ar 16 partneriem [4].

Otrs iemesls ir spiediens. Eiropā trūkst 502 000 kravas automašīnu vadītāju, tas ir 13% no visām kravas automašīnu vadītāju darba vietām. Uzņēmumos, kuros strādā līdz 50 cilvēku, trūkums ir vēl lielāks – 15%, lielajos – 9% [5]. Tajā pašā sarunā Berlīnē par to runāja Arqh, jaunuzņēmums, kas optimizē autopārvadājumus: kamēr var strādāt tāpat kā pirms divdesmit gadiem, tehnoloģijas neviens neievieš; tās ievieš tad, kad apstākļi spiež [3].

GXO ir viens no pasaulē lielākajiem noliktavu operatoriem. Tā izpilddirektors to pateica vēl skarbāk: „Cilvēki nezaudēs darbu AI dēļ. Viņu darbu paņems tie, kuri izmanto AI” [6]. Ar uzņēmumiem ir tieši tāpat.

Pieci darba posmi, kuros AI jau darbojas

1. Pasūtījumu pieņemšana

Aģents izlasa pasūtījumu e-pastā, PDF vai Excel failā un izveido jūsu programmā jaunu pārvadājumu ar maršrutu, datumiem, kravu un klientu. Ja kaut kas nav skaidrs, aģents pajautā cilvēkam.

Amerikāņu jaunuzņēmums Vooma sāka tieši ar to – ar pasūtījumu ievadi kravu brokeriem un pārvadātājiem. Tikai pēc tam tas pievērsās cenu piedāvājumiem, pārvadātāju meklēšanai, sūtījumu izsekošanai un piegādes apstiprinājumu savākšanai [7]. Kravu birža TIMOCOM kopš 2025. gada ar vienu pogu izveido kravas piedāvājumu no nokopēta pasūtījuma teksta [4]. Forto veiktajā Eiropas uzņēmumu aptaujā automātiskā pasūtījumu ievade ir otrais biežākais AI lietojums pēc čatbotiem [8].

Uzņēmumam ar 10–50 darbiniekiem tas ir pa spēkam, un parasti ir vērts sākt tieši ar šo.

2. Cena un komercpiedāvājums

Aģents sagatavo piedāvājuma melnrakstu, balstoties uz klienta pieprasījumu un jūsu cenu vēsturi šajā virzienā, un nodod to cilvēkam apstiprināšanai.

Frankfurtes aviokravu ekspeditors Cargo Movers, kurā strādā ap 85 cilvēku, šādu asistentu ieviesa tieši Outlook programmā. 54% piedāvājumu klientam tiek nosūtīti bez neviena labojuma, vēl 17% – ar vienu labojumu (pēc risinājuma piegādātāja datiem) [9]. Londonas uzņēmums Nexcade veido aģentus, kas izlasa pieprasījumu, precizē detaļas, savāc cenas un sagatavo piedāvājumu. Tā klientu vidū ir XPO un Zencargo [10].

Arī melnraksti ir pa spēkam. Pēdējais vārds par cenu paliek cilvēka ziņā: cenā ir ietvertas jūsu zināšanas par klientu, tirgu un to, kas notika pagājušajā nedēļā.

3. Pārvadātāja meklēšana

Aģents ievieto kravas piedāvājumu biržā, atlasa atbildes pēc jūsu noteikumiem, atbild pārvadātājiem uz tipiskiem jautājumiem, raksta un zvana tiem, ar kuriem sadarbība iepriekš bijusi laba.

Transporeon kopš 2026. gada maija ļauj pārvadātājiem Eiropā meklēt kravas, ierakstot parastu teikumu, un kopš septembra tajā darbojas aģents, kas pats atgādina pārvadātājam un pieprasa trūkstošos dokumentus [11]. TIMOCOM septembrī prezentēja asistentu cenu sarunām spot tirgū: tas atbild pārvadātājiem un sagatavo variantus, bet lēmumu pieņem dispečers [4]. ASV ar to nodarbojas HappyRobot un Vooma.

Šeit aģents pārņem tikai daļu – meklēšanas rutīnu. Taču sennder izpilddirektors stāsta: „Neliels poļu transporta uzņēmums joprojām katros Ziemassvētkos man atved mājās gatavotas desiņas” [3]. Tādas attiecības neaizstās neviena platforma, un ar saviem pārvadātājiem vienosieties jūs paši.

4. Kravas statuss klientam

Aģents pēc GPS datiem seko līdzi mašīnai vai zvana šoferim un pats paziņo klientam, kur ir krava, vēl pirms klients sāk zvanīt.

Reportāžā par Vooma aģents skatītāju acu priekšā zvana šoferim, precizē ierašanās laiku un izkraušanas beigu laiku un pieraksta atbildes [12]. Šoferis ar aģentu runā kā ar dispečeru. Kuehne+Nagel izmanto HappyRobot balss aģentu, kas visu diennakti pārbauda medicīnas kravu statusus. Tas ir veicis vairāk nekā 10 000 pārbaužu, un komanda tiek galā ar par 47% lielāku darba apjomu (pēc risinājuma piegādātāja datiem) [13].

Tas ir reāli, ja ir GPS dati vai šoferu tālruņu numuri. Kā stāstīja sennder, savu klientu portālu viņi izstrādāja gadiem, bet klienti to gandrīz neizmantoja: klientam ir 20–30 šādu pakalpojumu sniedzēju, un vieglāk ir piezvanīt [3]. Tāpēc statusam pašam jānonāk pie klienta tur, kur viņš ikdienā strādā: e-pastā vai ziņapmaiņas lietotnē.

5. Dokumenti, rēķini un apmaksa

Aģents izlasa CMR pavadzīmes, komercrēķinus, piegādes apstiprinājumus un muitas dokumentus un pārliecinās, vai komplekts ir pilns un vai skaitļi sakrīt. Tas arī sagatavo rēķinu un pārbauda pārvadātāju rēķinus, pēc tam atgādina klientam par apmaksas termiņu un salīdzina ienākušos maksājumus ar bankas izrakstu.

Tajā pašā uzņēmumā Cargo Movers 500 rindu rēķina pārbaude tagad prasa dažas minūtes, nevis divas līdz trīs stundas [9]. Ģimenes uzņēmums Wackler no Gepingenes samazināja muitas dokumentu noformēšanai patērēto laiku no 39 līdz 14 stundām nedēļā (arī pēc risinājuma piegādātāja datiem) [14]. Kuehne+Nagel muitas deklarācijas gatavo ar asistenta Claire palīdzību [15].

Tas ir reāli, un šī ir visnobriedušākā daļa: dokumentu lasīšana šodien darbojas uzticamāk nekā viss pārējais.

Kas tajā iegulda naudu

Minhenes uzņēmuma 5U AI tipiskais klients ir ekspeditors ar 100–500 darbiniekiem [17]. Pārējie strādā ar lieliem ASV kravu brokeriem un globāliem tirgus dalībniekiem. Rīgas uzņēmums ar 15 darbiniekiem, latviešu un krievu valodas e-pastiem un vietējo programmu viņiem nav interesants un vēl ilgi nebūs.

Kā teicis Viljams Gibsons, nākotne jau ir klāt – tā tikai ir nevienmērīgi sadalīta. Lielie uzņēmumi savus risinājumus izstrādā paši: Kuehne+Nagel ievieš AI 25 000 biroja darbinieku darbā un sagaida, ka līdz 2027. gada beigām tas dos vismaz 5% produktivitātes pieaugumu un 100–150 milj. Šveices franku peļņas gadā [15]. Uzņēmumā sennder gada laikā bruto peļņa uz vienu operatoru pieauga par 45%, un tur to cita starpā saista ar AI [18].

Kas pagaidām nedarbojas

Ja kāds jums sola, ka aģents aizstās nodaļu, neticiet.

Dati ir iesprostoti programmās. Arqh stāstīja, kā klientam bija jāmaksā tūkstoši, lai vienkārši izgūtu savus paša datus no savas sistēmas pilotprojektam [3].

Precizitāte. Vooma saka: „Lieliem uzņēmumiem nav vajadzīga 90% precizitāte. Viņiem vajag 99,99%” [12]. Aģents, kas kļūdās un par to klusē, ir sliktāks par darbinieku. Labs aģents pasaka „neesmu pārliecināts” un nodod gadījumu cilvēkam. Cargo Movers asistents pats neko nenosūta: katru soli apstiprina cilvēks [9].

Ieviešana neizdodas. Pēc MIT novērtējuma, 95% uzņēmumu pagaidām nav guvuši izmērāmu atdevi no ģeneratīvā AI [19]. Piegādes ķēdēs līdz visa uzņēmuma mērogam nonāk ap 5% projektu [20]. Modeļi šodien ir pietiekami labi. Problēma ir tajā, kas ap tiem: kurš pārbauda, kurš atbild, kā aģents iekļauts ikdienas darbā. Pēc tiem pašiem MIT datiem, projekti ar ārēju partneri līdz ikdienas lietošanai nonāca divreiz biežāk nekā pašu izstrādātie [19].

Cilvēki. Kā saka sennder izpilddirektors, cilvēki baidās zaudēt savu superspēju – prasmi apzvanīt desmit pārvadātājus vai saplānot nedēļu Excel tabulā [3]. Tās ir normālas bailes. Operatora darbs paliek, bet mainās: mazāk jautājumu „vai jums vēl ir mašīna?”, vairāk sarunu ar klientu un pārvadātāju par to, kā strādāt kopā. Vācijā 54% loģistikas uzņēmumu saka, ka tiem trūkst zināšanu, lai AI iekļautu savā darbā [2].

Iebildums „mēs tam esam par maziem”

Šo iebildumu izteica sennder izpilddirektors: „Tehnoloģijas izmantot ir jēga tikai tad, kad esi sasniedzis noteiktu lielumu. Kamēr esi mazs, tas neatmaksājas” [3]. Sennder gadījumā tā arī bija: uzņēmumam nācās izstrādāt savas sistēmas, un šāda izstrāde maksā miljonus.

Vooma paskaidroja, kas ir mainījies: katrs uzņēmums strādā pa savam, un agrāk nebija izdevīgi rakstīt atsevišķu nelokanu programmu katram uzņēmumam. Ar AI aģentiem šis aprēķins ir mainījies [12]. Aģents darbojas ar jūsu e-pastu, jūsu Excel tabulām un jūsu programmu, jauna sistēma tam nav vajadzīga.

Tāpēc ir vērts rēķināt nevis to, „cik maksā AI”, bet to, cik maksā darba vieta, ko tas atslogo: alga, kas norādīta jūsu vakancē, plus darba devēja nodokļi, plus mēneši, kamēr jauns cilvēks iemācās strādāt. Turklāt mazam uzņēmumam ir priekšrocība, kuras nav sennder: lēmumu pieņem viens cilvēks, un pilotprojektu var sākt dažu nedēļu laikā. Pēc MIT datiem, labākie vidēja lieluma uzņēmumi ceļu no pilotprojekta līdz ikdienas darbam noiet aptuveni 90 dienās [19].

Ar ko sākt, ja nav savu programmētāju un investoru naudas

1. Paņemiet savas pēdējās vakances tekstu. Pasvītrojiet visu, kas nav saruna ar klientu un nav saruna ar pārvadātāju. Tieši šie darbi ir pirmie kandidāti automatizācijai.
2. Izvēlieties vienu posmu, kurā darbs atkārtojas katru dienu un kļūda ir uzreiz redzama. Parasti tā ir pasūtījumu pieņemšana vai dokumenti un rēķini.
3. Pajautājiet savas programmatūras piegādātājam, vai datus no programmas var izgūt un ievadīt tajā no ārpuses. No šīs atbildes lielā mērā ir atkarīgs ieviešanas laiks un cena.
4. Sāciet mēnesi ilgu pilotprojektu vienā posmā. Mērījumu „pirms/pēc” veiciet paši, neuzticiet to risinājuma piegādātājam.
5. Jau iepriekš nosakiet, kurš izskatīs gadījumus, ko aģents nodevis cilvēkam. Bez tā izņēmumi krājas, un pēc mēneša par aģentu saka, ka tas „nedarbojas”.

Ko esmu jau izveidojis pats

Kopš 2023. gada veidoju šādas sistēmas – vispirms saviem uzņēmumiem, pēc tam arī citiem. Trīs no tām darbojas katru dienu:

• Šķīrējtiesa Latvijā. Sistēma darbojas kopš 2026. gada jūlija. Agrāk lietvedība notika uz papīra un Word failos; tagad prasības pieteikumu iesniedz klientu portālā, un katrs dokuments (pavēste, spriedums, rēķins) no sistēmas iznāk jau aizpildīts. Pēc kancelejas mērījuma, vienas lietas dokumentus tagad sagatavo divu līdz trīs stundu laikā, nevis vairākās dienās.
• Parādu piedziņas platforma. Darbojas kopš 2026. gada aprīļa: izlasa klienta dokumentus, aprēķina parādu, nokavējuma procentus un valsts nodevu, raksta parādniekam un sagatavo prasības pieteikumu.
• Balss aģents, kas pieņem zvanus manos barbershopos. Kopš 2025. gada oktobra tas ir pieņēmis 1 518 zvanus no 952 cilvēkiem. Aģents atbild trīs valodās, pārbauda brīvos laikus un pats pieraksta klientu.

Ja vēlaties pārrunāt, kas no tā der jūsu uzņēmumam, rakstiet vai zvaniet. Ja pagaidām nav īstais brīdis, arī tas ir normāli.

Konstantīns Ahmedovs · +371 29476727 · puppetmaster.agency · LinkedIn

Avoti

Risinājumu piegādātāju skaitļi ir norādīti pēc pašu uzņēmumu datiem; tādos gadījumos tekstā rakstīts „pēc risinājuma piegādātāja datiem”.

1. Eurostat, Use of artificial intelligence in enterprises, 2025. gada apsekojums (tabulas isoc_eb_ai, isoc_eb_ain2, atjaunināts 15.06.2026.). Uzņēmumi ar 10 un vairāk darbiniekiem. https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/isoc_eb_ain2/default/table
2. Bitkom, aptauja: 502 Vācijas loģistikas uzņēmumi ar 20 un vairāk darbiniekiem, 10.09.2026. https://www.bitkom.org/Presse/Presseinformation/Die-Logistik-investiert-in-KI-doch-es-fehlt-Knowhow
3. Paneļdiskusija „Why Logistics Is the Perfect Industry for AI”, Merantix AI Campus, Berlīne: David Nothacker (sennder), Antonia Unger (Arqh), Tassilo Schmidt. Video 26.02.2026. https://youtu.be/OqqOVi4p8t4
4. TIMOCOM: kravas piedāvājums no pasūtījuma teksta ar AI, 07.05.2025.; sarunu asistents, IAA Transportation, 09.2026. https://www.timocom.co.uk/company/newsroom/new-way-of-assigning-freight-transport-logistic-2025-783390 · https://logistik-heute.de/en/news/iaa-transportation-2026-timocom-presents-ai-negotiation-assistant-spot-market-283864.html
5. IRU, Global Driver Shortage Report 2025 (publicēts 06.2026.). https://www.iru.org/news-resources/newsroom/operators-deeply-concerned-worsening-driver-shortage-new-iru-report
6. Patrick Kelleher, GXO izpilddirektors, intervija Global Money Talk, 17.09.2026. https://youtu.be/Q0x8GFE9mDw
7. Vooma: YC W23; 16,6 milj. USD (Index Ventures, Craft Ventures), 02.12.2024. https://www.vooma.com/ · https://www.businesswire.com/news/home/20241202150186/en/
8. Forto, Logistics Trend Compass 2025. https://forto.com/wp-content/uploads/2025/05/Trend-Compass-2025-Digital.pdf
9. Cargo Movers un Nemox, transport-online.de, 28.09.2026. (skaitļi pēc risinājuma piegādātāja datiem). https://transport-online.de/en/news/ai-inbox-how-frankfurt-freight-forwarder-automates-offers-193553.html
10. Nexcade, seed kārta 6 milj. USD, 08.07.2026. https://theloadstar.com/ls_press_release/nexcade-raises-6m-to-build-ai-agents-for-freight-forwarders/
11. Transporeon (Trimble): kravu meklēšana ar AI, 11.05.2026.; aģentu funkcijas, 23.09.2026. https://itbrief.com.au/story/transporeon-launches-ai-search-for-carriers-across-europe · https://itsupplychain.com/transporeon-unveils-agent-ready-portfolio-to-turn-manual-logistics-into-connected-autonomous-workflows/
12. „Inside a YC Startup Disrupting a $900B Industry” – reportāža par Vooma. https://youtu.be/zY-dqw0_6ug
13. HappyRobot: Series C, 04.08.2026.; Kuehne+Nagel gadījuma apraksts (pēc risinājuma piegādātāja datiem). https://www.happyrobot.ai/blog/happyrobot-seriesc-fundraising-announcement · https://happyrobot.ai/customer-story/kuehne-nagel
14. Wackler Spedition & Logistik un Digicust, 10.03.2024. (pēc risinājuma piegādātāja datiem). https://digicust.com/testimonials/wackler-logistics
15. Kuehne+Nagel: 2026. gada 2. ceturkšņa prezentācija, 23.07.2026.; 2025. gada pārskats. https://a.storyblok.com/f/331466/x/b687283818/q2-2026-analyst-presentation.pdf · https://2025-annual-report.kuehne-nagel.com/corporate-brochure/english/interview-with-the-ceo
16. Augment: Series A 85 milj. USD, kopā 110 milj. USD, 04.09.2025. https://8vc.com/resources/announcing-the-augment-8vc-partnership
17. 5U AI: pre-seed 3,2 milj. USD, 28.07.2026. https://techfundingnews.com/5u-ai-3-2m-pre-seed-freight-forwarding-ai-workers/ · https://cargoforwarder.eu/2026/07/28/5u-ai-from-football-to-agentic-ai-freight-start-up/
18. sennder, preses relīze 21.10.2026. https://www.sennder.com/en/press/sennder-achieves-profitability-and-hit-euro1-billion-in-annual-revenue/
19. MIT NANDA, „The GenAI Divide: State of AI in Business 2025”, 2025. gada jūlijs (visas nozares, autoru provizoriskie secinājumi).
20. GEP un UVA Darden, pētījums par AI piegādes ķēdēs, 20.05.2026. https://www.aap.com.au/aapreleases/cision20260520ae63007/
21. VID, uzņēmumu samaksātie nodokļi un vidējais nodarbināto skaits 2024. gadā, data.gov.lv; NACE kodi 49.41, 52.21, 52.24, 52.25, 52.26, 52.29, 52.31.